Aktīvi. Radoši. Kopā.
Ukrainas civiliedzīvotāju sadarbība ar vietējo kopienu iedzīvotājiem turpinās kopīgos aktīvās atpūtas pasākumos un radošās meistarklasēs. Radoša atpūta ir lielisks veids, kā veicināt sirsnīgu un vienlaikus izzinošu kopā būšanu, tā ir iespēja izklaidēties un vienlaikus saliedēt un stiprināt saikni starp dažādām kopienām.
Rudens noskaņās projekta dalībnieki tikās Daugavpilī, Stropu mežā pie estrādes, lai izbaudītu atkalredzēšanās prieku, izkustētos, sacenstos un vienkārši saturīgi pavadītu dienu. Gan bērniem, gan pieaugušajiem neviltotu sajūsmu radīja jautrās rudens stafetes, kur vajadzēja demonstrēt gan savu fizisko veiklību, gan sacensties apķērībā un asprātībā. Apgūstot nūjošanas prasmi, izstaigājām Stropu mežu, apvienojot lietderīgo ar patīkamo. Un tā visa noslēgumā – kopīga pulcēšanās pie galda ar maizītēm un siltiem dzērieniem, lai vēlreiz pārrunātu un secinātu, cik tas ir labi – kopā būt.
30.oktobrī kopā devāmies uz Daugavpils Māla mākslas centru – mūsdienīgu kultūras un tūrisma objektu, lai keramiķu darbnīcā iepazītos ar Latvijā un Latgalē tik populāro māla keramikas mākslu un apgūtu tradicionālā podnieku amata prasmes un iemaņas. Centrā Ukrainas civiliedzīvotāji un vietējo kopienu interesenti aplūkoja mūsdienīgi aprīkotas keramiķu darbnīcas, podnieku virpas – gan ar kāju darbināmās, gan elektriskās, konferenču zāles, aktuālās izstādes un ekspozīcijas, pabija cepļa telpā ar māla izstrādājumu žāvēšanas kamerām un elektriskajām keramikas apdedzināšanas krāsnīm, kuru darbību nodrošina datorprogramma. Projekta dalībniekiem bija iespēja piedalīties Daugavpils Māla mākslas centra keramiķu rīkotajās meistarklasēs. Radošā un brīvā gaisotnē tika veidotas māla vāzes, krūzes un dzīvnieku figūriņas. Talkā nāca Māla mākslas centra pieredzējušie un talantīgie darbinieki. Meistarklases noslēgumā katrs no dalībniekiem varēja palepoties ar savu veikumu, un var gadīties, ka kādam šis pasākums ļaus atklāt sevī radošu dzirksti vai jaunu, radošu personības šķautni. Bet neapšaubāmi ir tas, ka, iepazīstot Latgales podniecības mākslu, kas 2008.gadā tika atzīta par Latvijas kultūras kanonu, dalībnieki turpināja atklāt sev Latviju un tās ļaužu tradīcijas un dzīvesziņu.
Dalībnieku atmiņa ilgi glabās iespaidus par Tradīciju māju – kultūrtelpu, kur tiek krātas un popularizētas tradicionālās kultūras vērtības un kur var klātienē iepazīt latviešu tradīcijas. Te viss sākās ar siltu un sirsnīgu stāstu par maizi — simbolu katras latvieša mājas galdā. Maize tika dēvēta par svētību, par dzīves pamatu, ko vienmēr godāja un cienīja. Dalībnieki savām acīm varēja vērot, kā gatavot tradicionālo rupjmaizi. Tradīciju mājas apmeklējumu papildināja īpašs mirklis, kad Tradīciju mājas darbiniece uz kokles izpildīja senas latviešu melodijas. Viņa pastāstīja, ka kokle ir viens no senākajiem un simboliskākajiem latviešu mūzikas instrumentiem, kas gadsimtu gaitā bijis klātesošs gan sadzīves svētkos, gan rituālos. Pēc muzikālā priekšnesuma visi tika aicināti piedalīties rotaļās un dejās, radot dzīvīgu un priecīgu atmosfēru. Viena no populārākajām bija rotaļa “Cūkas driķos”. Tradīciju mājas darbiniece ar smaidu uz lūpām rādīja katru kustību, un visi to cītīgi atkārtoja. Sākotnēji dažiem gāja neveikli, bet drīz vien visi iesaistījās ar pilnu atdevi. Pēc dejām un rotaļām dalībnieki devās pie galda, lai atpūstos un baudītu siltu, aromātisku piparmētru tēju. Tā tika pasniegta kopā ar svaigi ceptu maizi. Pie galda valdīja patiesa starpkultūru saskaņa, kad Ukrainas pārstāvji dalījās ar savām bagātīgajām tradīcijām un stāstiem. Viņi pastāstīja par saviem svētku rituāliem un dziesmām, kas gadu gaitā kļuvušas par neatņemamu viņu kultūras daļu.
